Funding

Festivālu rīkotāji

Kā labāk rūpēties par ūdens un vides aizsardzību?

Kampaņa “Rock the Baltic Sea” bija daļa no WaterChain projekta. Kampaņa tika rīkota, lai uzlabotu sabiedrības izpratni par ūdens aizsardzību un problēmām, ar kurām saskaras Baltijas jūra. Festivāls “Porispere”, kas notiek Pori, Somijā, pievienojās kampaņai, jo sadarbībā ar Satakuntas Lietišķo zinātņu universitāti vēlējās atjaunināt savu vides aizsardzības plānu. Vides aizsardzības pasākumu statuss tika uzraudzīts vairākās vizītēs pirms festivāla 2017. gada vasarā, tā laikā un pēc tam. Turpmāk minētie aspekti ir izraudzīti no vides aizsardzības plāna, lai izveidotu pārskatu par labākās prakses piemēriem, kurus var izmantot vairumā festivālu.

For our sea’s sake 2017 & 2018

“For our sea’s sake” ir ikgadējs Baltijas jūrai veltīts pasākums, kurš tiek rīkots Raumā, Somija, lai liktu sabiedrībai aizdomāties par to, ka Baltijas jūras aizsardzība nav vis “kāda cita darbs”, bet gan mūsu katra pienākums.

Pirmais “For our sea’s sake” pasākums tika rīkots 2012. gada martā. Tas tika uzņemts tik labi, ka organizētāji nolēma to padarīt par ikgadēju tradīciju. Kopš tā laika “For our sea’s sake” Raumā notiek katru gadu.

2017. gada aprīlī pasākuma rīkošanu uzņēmās projekts WaterChain. Šoreiz tas tika rīkots Satakuntas Lietišķo zinātņu universitātes piejūras pilsētiņā Raumā. Pasākums bija bezmaksas, un to varēja apmeklēt ikviens interesents. Visas dienas garumā tika piedāvātas dažādas aktivitātes un informatīvie stendi, kuros apmeklētāji varēja ieskatīties dziļāk patiesībā — pasākuma tēma bija “Paraugoties uz dabu mazliet dziļāk”. Ik stundu tika atkārtotas īsas informatīvas prezentācijas, kas bija veltītas ūdens aizsardzības tēmai.

Arī 2018. gada maijā šis pasākums notiek Satakuntas Lietišķo zinātņu universitātes piejūras pilsētiņā Raumā. Šīgada tēma “Jūra var piedāvāt pārpilnību” ietver vairākas aktivitātes studentu pilsētiņas teritorijā, kā arī netālu esošajā ostā. Piemēram, no rīta tuvāk paraudzīties uz Baltijas jūru ir aicināti skolēni. Pasākums piedāvā iespēju iepazīt dažādas ar jūru saistītas profesijas un amatus. Interesenti var apmeklēt jūras simulatorus, izpētīt barības ķēdi, apbrīnot šoneri Kaljaasi Ihana, paviesoties uz jūras glābšanas kutera, kā arī aplūkot mikroplastmasu mikroskopā. Pēcpusdienā tās pašas aktivitātes būs pieejamas pieaugušajiem, bet papildus tām tiks piedāvātas vairākas īsas prezentācijas par to, kā mēs varam aizsargāt Baltijas jūru no tādām bīstamajām vielām kā plastmasa, farmaceitiskie produkti un citām ķimikālijām, kuras reizēm varam sastapt pat savā pusdienu šķīvī. WaterChain projekts aicina rīkoties ikvienu un dot solījumu Baltijas jūrai. Visi solījumi tiks pierakstīti un izlikti publiskai apskatei.

Vairāk informācijas somu valodā:
http://www.ymparistonyt.fi/meremme-tahden-2018/

Let’s Do It!

“Let’s Do It! World” kampaņa un Igaunijas Vides izpētes centrs

Lai uzlabotu sabiedrības izpratni par Baltijas jūras stāvokli un to bīstamo vielu daudzumu, kas nonāk ūdens apritē, Igaunijas Vides izpētes centrs (EERC) plāno sadarbību ar “Let’s Do It! World” kampaņas rīkotājiem. “Let’s Do It! World” ir masu kustība, kuras mērķis ir panākt, lai līdz 2018. gada 15. septembrim — Pasaules Talkas dienai — mūsu planēta būtu tīra.

Lai palīdzētu šim cēlajam mērķim īstenoties, EERC plāno ievākt pēc iespējas vairāk informācijas par izmēģinājumu teritorijā talkas dienā — 2018. gada 5. maijā — salasīto atkritumu daudzumu un veidiem. “Teeme Ära talgupäev” ir ikgadēja sabiedrisko aktivitāšu diena, kurā katra kopiena vai organizācija pēc savas izvēles veic konkrētas darbības sabiedrības labā, piemēram, organizē talkas. No visas ievāktās informācijas var aptuveni aprēķināt “savākto” bīstamo vielu (piemēram, bisfenola A un perfluorēto savienojumu) daudzumu.

Rezultātus plānots atspoguļot rakstā, kurš tiks nosūtīts ieinteresētajām pusēm un publiskots sociālajos medijos. EERC cer, ka šī informācija palīdzēs uzsvērt to, cik svarīgi ir iesaistīt sabiedrību kaitīgu vielu daudzuma samazināšanā vidē un kāds ir tās potenciāls, kā arī parādīs, ka mēs varam uzlabot savu un mūsu planētas veselību, vienkārši paceļot zemē nomestu atkritumu.

Pesticīdu izstāde

Izstāde “Pesticīdi” tika rīkota projekta WaterChain ietvaros.

Apvienojot mākslu ar zinātni, Kerts Viljalo (Igaunijas Vides izpētes centrs, Tallinas universitāte) un Marko Veinbergs (Tallinas universitāte) centās pesticīdu problēmu padarīt vieglāk saprotamu sabiedrībai. Izstādē bija vērojamas Marko Veinberga fotogrāfijas kopā ar aprakstošu informāciju par pesticīdiem. Izstādes mērķis bija piesaistīt pēc iespējas plašāku auditoriju, tāpēc informācija tika sagatavota divās valodās — igauņu un angļu.

Izstāde “Pesticīdi” sniedza apmeklētājiem ieskatu tajā, kas ir pesticīdi, kādi ir to veidi (herbicīdi, insekticīdi, fungicīdi un zoocīdi), kurš ir lielākais pesticīdu patērētājs pasaulē (Eiropa), un kādu kaitējumu pesticīdi rada apkārtējai videi (apputeksnētāju veselības pasliktināšanās un izmiršana, pārtikas un augsnes piesārņošana ar ķimikālijām), kā arī kādi ir pesticīdu izmantošanas ieguvumi (kvalitatīvāka pārtika, ilgāks produktu derīguma termiņš, uzlabots pārtikas nodrošinājums, veselīgāki mājlopi un zemākas veterināro pakalpojumu izmaksas). Izstāde arī skaidroja, ar ko nodarbojas Igaunijas Vides izpētes centrs, un rādīja, kādu pesticīdu atliekas līdz šim ir atrastas Igaunijas ūdeņos.

Izstāde bija Marko Veinberga, Igaunijas Vides izpētes centra, Tallinas universitātes un Tallinas Tehnoloģiju universitātes kopdarbs.

“Pesticīdi” bija atvērti apskatei Tallinas universitātē no 28.09.2017. līdz 19.11.2017. un Tallinas Tehnoloģiju universitātē no 20.11.2017. līdz 01.02.2018. Papildus izstādei tika rīkoti divi publiski pasākumi: atklāšanas pasākums Tallinas universitātē 2017. gada 28. septembrī un tematisks seminārs Tallinas Tehnoloģiju universitātē 2018. gada 30. janvārī.

Izstādes noslēgumā Tallinas Tehnoloģiju universitātē tika rīkots publiskais seminārs “Pesticīdi Igaunijas ūdeņos”, kurš notika 2018. gada 30. janvārī un kurā aicināti piedalīties bija visi interesenti. Pasākums tika popularizēts projekta WaterChain un Tallinas Tehnoloģiju universitātes Studentu apvienības Facebook lapā, kā arī Tallinas Tehnoloģiju universitātes oficiālajā mājaslapā. Semināra sākumā tika sniegts ieskats WaterChain projektā, bet pēc tam Igaunijas Vides izpētes centra pārstāvis iepazīstināja dalībniekus ar Igaunijas ūdeņos (gruntsūdeņos, virszemes ūdeņos) atrasto pesticīdu atlieku analīzes rezultātiem. Seminārs notika igauņu valodā, un tajā piedalījās 18 interesentu.

Vasaras skola Latvijā

Vides stāvokļa uzlabošana ilgtermiņā ir atkarīga no vairākiem apstākļiem, piemēram, vispārējas izpratnes par dažādu ekosistēmas elementu mijiedarbību, iesaistīto pušu izpratnes par problēmu un pieņemtā risinājuma atbalstīšanas, kā arī nākamās ekspertu paaudzes, kuri var izmantot jaunākās tehnoloģijas, lai padziļināti izpētītu aktuālo problēmu. 2017. augustā Vides risinājumu institūts pie Ungura ezera Latvijā rīkoja desmit dienu starptautisku vasaras skolu studentiem.

Tās pieeja bija — kopums ir lielāks nekā tā daļu summa.

Pateicoties tam, ka vairākas vienlaikus notiekošas iniciatīvas (pētniecības un inovāciju projekti, ezera pārvaldības plāna izstrādāšana, komunikācija ar vietējiem, studentu apmācība) tika apvienotas vienā kopīgā vasaras skolas idejā, studenti guva gan teorētiskas, gan praktiskas zināšanas vairākās savstarpēji saistītās nozarēs. Turklāt viņiem bija iespēja gūt pieredzi, kā komunicēt ar dažādām iesaistītajām pusēm. Turklāt resursu apvienošana* palīdzēja rīkotājiem noorganizēt ne tikai labāku pasākumu, bet arī sniegt lielāku ieguvumu citām ieinteresētajām pusēm — vietējiem iedzīvotājiem, pašvaldībai un uzņēmējiem.

Vasaras skolas mērķauditorija bija dažādu valstu maģistrantūras (MSc) un doktorantūras (PhD) studenti, kā arī tie sabiedrības locekļi, kas vēlējās uzzināt vairāk par ezeru ekosistēmu funkcionēšanu un pārvaldību. Vides risinājumu institūts aicinājumu izraudzīties labākos 12–16 kandidātus publiskoja savā mājaslapā un nosūtīja saviem partneriem. Rezultātā dalībai nometnē tika izvēlēti 14 studenti no septiņām valstīm (Igaunijas, Ukrainas, Francijas, Turcijas, Indijas, Brazīlijas un Latvijas).

Vasaras skolas mērķis — sniegt studentiem teorētiskas un praktiskas zināšanas holistiska, uz pierādījumiem balstīta un vietējiem iedzīvotājiem pieņemama ezera pārvaldības plāna izstrādāšanā.

Vasaras skolai bija četri galvenie uzdevumi.

  1. Apkopot zinātniskos datus, kas nepieciešami, lai izstrādātu uz pierādījumiem balstītu un ilgtspējīgu Pārgaujas pašvaldības uzraudzībā esošā Ungura ezera pārvaldības plānu.
  2. Veicināt dažādu nozaru ekspertu (zivsaimniecība, inženierija, mežsaimniecība, lauksaimniecība un tehnoloģijas) komandu veidošanos un iesaistīšanos holistisku risinājumu meklēšanā vides aizsardzībai.
  3. Iesaistīt uzņēmējus, pašvaldības lēmumu pieņēmējus un sabiedrību iecerētā risinājuma (ezera pārvaldības plāns) izstrādē, kuru ir pārņēmusi pašvaldība.
  4. Sniegt studentiem noderīgas teorētiskās un praktiskās zināšanas par to, kā izstrādāt ilgtspējīgus vides aizsardzības risinājumus.

Izaicinājums — nojaukt robežas starp teoriju un praksi dažādās nozarēs un iesaistīto pušu grupās.

Studentus apmācīja darbojās 10 starptautiski eksperti (no Igaunijas, Somijas un Latvijas), kuri dalījās zināšanās plašā tēmu lokā, sākot no zoobentosa un beidzot ar satelītiem, un uzraudzīja studentu praktiskos darbus. Teorētiskās un praktiskās paraugu ņemšanas aktivitātes (gan ar tradicionālajām metodēm, gan izmantojot dronus), kā arī laboratorijas darbus papildināja diskusijas uzņēmējiem, vietējo apskates objektu (piemēram, kūdras purva) apmeklēšana, konsultācijas ar vietējiem iedzīvotājiem un pašvaldības pārstāvju iepazīstināšana ar rezultātiem.

*Vasaras skolu atbalstīja Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Centrālā Baltijas jūras reģiona Interreg programma, Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Cēsu pašvaldība, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, A/S “RIX Technologies” un Vides risinājumu institūts.

Rock the Baltic Sea

“Rock the Baltic Sea” ir sociālo mediju kampaņa, kas sākās 2017. gadā ar mērķi vairot sabiedrības izpratni par ūdens aizsardzību un problēmām, ar kurām Baltijas jūra saskaras jau daudzus gadus un kuras tā joprojām cenšas pārvarēt. Kampaņā var piedalīties ikviens — “Rock the Baltic Sea” apvieno mūziķus, festivālu rīkotājus un mūzikas mīļotājus. Kā piedalīties? Dalies ar savu solījumu Baltijas jūrai sociālajos medijos un aicini pievienoties arī citus!

Festivāli ir patiešām svarīga šīs kampaņas daļa. WaterChain piedalījās vairākos festivālos un popularizēja savu mērķi, aicinot festivālu apmeklētājus dot solījumu Baltijas jūrai. Kampaņa piesaistīja cilvēku uzmanību, un Baltijas jūra saņēma dučiem solījumu.

Jau pašā pirmajā gadā festivāls “Porispere” (Pori, Somija) pieņēma izaicinājumu un solīja festivāla norises vietu atstāt vēl tīrāku, nekā tā bija pirms festivāla sākuma. “Rock the Baltic Sea” apkopoja cilvēku solījumus pārstrādātās karodziņu virknēs un izkāra plašākai apskatei.

Arī Ālandu salu “Fishbait Rock Festival” rīkotāji, organizējot festivālu, solīja pieņemt vidi saudzējošus lēmumus. Piemēram, priekšroka tika dota vietēji ražotai pārtikai un dzērieniem, turklāt festivāla rīkotāji nākotnē vēlētos festivāla ienākumus ziedot Baltijas jūras fondam.

“Rock the Baltic Sea” kampaņas organizēji no SAMK apkopoja cilvēku solījumus uz pārstrādā papīra un aicināja 2017. Gada Porisperes festivāla (Pori, Somija) apmeklētājus iepazīties ar tiem.

2018. gadā “Rock the Baltic Sea” kampaņa tiks rīkota ar burāšanu saistītā Centrālbaltijas projektā — “PortMate”. Kampaņa būs daļa no “PortMate” burāšanas kampaņas.

“Rock the Baltic Sea” mājaslapa

Let’s rock for the Baltic Sea

 

Baltijas jūras glābēji

2016. gada septembrī tika sākta sociālo mediju kampaņa Baltijas jūras glābšanai. Tās mērķis bija likt visiem, un jo īpaši jauniešiem aizdomāties par Baltijas jūras ūdens kvalitāti. Somijā kampaņa “Baltijas jūras glābēji” tika īstenota skolā Eurajoki pašvaldībā kā daļa no 7. klašu mācību procesa, un tās ietvaros notika dažādas nodarbības somu valodas, ķīmijas un mākslas stundās. Skolēni izvērtēja Eurajoki upes lomu savā dzīvē, vāca informāciju par upes ūdens kvalitāti un pētīja, kā upe ietekmē Baltijas jūras stāvokli. Lai rosinātu jauniešus piedalīties, tika rīkots arī mākslas darbu konkurss sociālajos medijos.

“Baltijas jūras glābēju” mākslas darbu konkurss notika vienlaikus visās projekta WaterChain partnerteritorijās: Somijā, Zviedrijā, Ālandu salās, Igaunijā un Latvijā. Konkursā iesūtītie mākslas darbi tika publiskoti sociālajā vietnē Facebook, Instagram vai Twitter. Mākslas darbus vari aplūkot arī zemāk esošajā video.

Kampaņas prezentācija Eurajoki skolā

Ieskats konkursā iesūtītajos mākslas darbos

7th graders heading to save the Baltic Sea