WaterChain izmēģinājumu teritorijas
Open interactive map in new window
Eurajoki, Somija
Eurajoki ir 52 km gara upe Somijas dienvidrietumos. Tā iztek no Pihejervi ezera, kas atrodas Euras, Sekiles un Peitie pašvaldībā, un plūst caur Euras un Eurajoki pašvaldību, līdz ietek Botnijas līcī. Tās sateces baseina platība ir 1335 km2, un tajā ietilpst arī divas lielas upes — Ilenēnjoki un Pihejoki —, kuras ietek Pihejervi ezerā. Eurajoki lielākā pieteka ir Keilienjoki, ka iztek no Keilienjervi ezera.
Gandrīz 80 % platības izmēģinājumu teritorijā aizņem lauksaimniecības zeme un mežs. Netālu no Pihejervi ezera un Keilienjervi ezera, kā arī Eurajoki pašvaldībā netālu no Eurajoki ietekas līcī atrodas nelielas apdzīvotas vietas.
Barības vielas:
Starp punktveida avotiem jāmin notekūdeņu attīrīšanas stacijas, fabrikas, kūdras ražotnes, kā arī atkritumu apstrādes rūpnīcas. Lielāka ietekme gan ir difūzajiem avotiem, proti, intensīvai lauksaimniecībai un lopkopībai, kūdrainai augsnei, lauku mēslošanai, augstam fosfora daudzumam augsnē utt.
Bīstamās vielas:
Tā kā datu par bīstamo vielu ieplūdi trūkst, uzmanība tiek pievērsta iespējamajiem punktveida avotiem. Pamatojoties uz darbības jomu un izsniegtajām piesārņojošās darbības atļaujām, tika sastādīta iespējamo piesārņotāju karte ar 30 punktveida avotiem, tostarp divas notekūdeņu attīrīšanas stacijas, 18 mazi vai vidēji lieli uzņēmumi, ieskaitot atkritumu pārstrādes centru un papīrfabriku, kā arī trīs atpūtas centri un septiņas degvielas uzpildes stacijas.
Galvenie iespējamie bīstamo vielu avoti ir nokrišņu ūdeņi, kas satur bīstamās vielas, piemēram, alkilfenolus, ftalātus, polibromētus difenilēterus (PBDE), lauksaimnieciskās darbības (pesticīdu lietošana) un bisfenols A (BPA), ko izmanto pie Eurajoki upes esošā papīrfabrika, kurā tiek ražots kasu aparātos izmantotais termopapīrs. Termopapīrā BPA ir nesaistīts (proti, nepolimerizēts), un šāds BPA vidē nonāk daudz vienkāršāk, nekā BPA, kas ir iestrādāts gumijā vai plastmasā.
Piemēram:
For our sea’s sake 2017 & 2018
Festivālu rīkotāji: Kā nodrošināt ilgtspējīgu dzeramā ūdens piegādi un tīru dzeramo ūdeni ikvienam?
Aurajoki, Somija
Aurajoki upe atrodas Somijas dienvidrietumos un ir 70 km gara. Tā iztek no Oripē ezera pazemes avotiem un plūst caur Oripē, Peitie, Auras, Lieto, Kārinas un Turku pašvaldību, bet ietek Šēru jūrā pie Turku. Aurajoki sateces baseina platība ir 873,4 km2, un tā ietver Aurajoki upi ar visām tās pietekām — vienu vidēji lielu upi un trīs mazākām upītēm. Aurajoki un tās pietekās kopā ir 27 krāces, kā arī divi ūdens aizsprosti, kas izveidoti dzeramā ūdens ieguves vajadzībām. Aurajoki baseinā ir tikai viens ezers — Savojervi (1,1 km2), kurš atrodas Kurjenrahkas Nacionālajā parkā Peitie pašvaldībā.
Aurajoki upe atrodas Somijas dienvidrietumos un ir 70 km gara. Tā iztek no Oripē ezera pazemes avotiem un plūst caur Oripē, Peitie, Auras, Lieto, Kārinas un Turku pašvaldību, bet ietek Šēru jūrā pie Turku. Aurajoki sateces baseina platība ir 873,4 km2, un tā ietver Aurajoki upi ar visām tās pietekām — vienu vidēji lielu upi un trīs mazākām upītēm. Aurajoki un tās pietekās kopā ir 27 krāces, kā arī divi ūdens aizsprosti, kas izveidoti dzeramā ūdens ieguves vajadzībām. Aurajoki baseinā ir tikai viens ezers — Savojervi (1,1 km2), kurš atrodas Kurjenrahkas Nacionālajā parkā Peitie pašvaldībā.
Barības vielas:
Vietējās notekūdeņu attīrīšanas stacijas, kas iepriekš darbojās Aurajoki sateces baseina teritorijā, ir slēgtas, un notekūdeņi tiek novirzīti uz reģionālajām notekūdeņu attīrīšanas stacijām, no kurām tie tālāk nonāk Šēru jūrā pie Turku. Galvenie barības vielu avoti ir difūzi, un to izcelsme ir lauksaimniecība. Jāpiemin, ka starp difūzajiem avotiem ir arī viensētas, mežistrādes nozare un nokrišņu ūdeņi.
Bīstamās vielas:
Tikai viens punktveida piesārņojuma avots Aurajoki sateces baseinā ir iekļauts Somijas Nacionālajā punktveida piesārņojuma avotu reģistrā (VAHTI). Tas ir metāla pārklājumu ražošanas uzņēmums ar vienu rūpnīcu Turku, bet otru — Auras pašvaldībā.
Diemžēl zinātniskā informācija par bīstamo vielu difūzajiem avotiem Aurajoki sateces baseina teritorijā ir ļoti trūcīga.
Piemēram:
Fosfora nogulsnēšanās nelielā grāvī
Selecting the load reduction method for my field
Ālandu salu dzeramā ūdens ieguves sateces baseins, Somija
Izmēģinājumu teritorija Ālandu salās ietver trīs ezerus: Dalkarbī ezeru (0,167 km2), Longšenas ezeru (1,43 km2) un Markusbelefjerdenas ezeru (1,56 km2). Dalkarbī purvs atrodas Jomalas pašvaldībā, Longšenas ezers — Jomalas un Finstremas pašvaldībā, bet Markusbelefjerdenas ezers — Finstremas pašvaldībā. Šo ezeru sateces baseina platība ir attiecīgi 3,62 km2, 17,12 km2 un 12,21 km2.
Dalkarbī ezerā ieplūst pāris tuvumā esoši grāvji, un to ieskauj lauksaimniecības zeme, neliels kalns un mežiņš, kā arī Ālandu ūdensapgādes sistēma, sporta stadions un vairākas nelielas apdzīvotas vietas. Longšenas ezerā ieplūst ūdeņi no pāris nelieliem tuvējiem ezeriem un grāvjiem. Ezera tuvumā ir lauksaimniecības zeme, meži un nelielas apdzīvotas vietas. Arī Markusbelefjerdenas ezerā ietek vairāku nelielu ezeru un grāvju ūdeņi, un tam apkārt ir lauksaimniecības zemes, meži un nelielas apdzīvotas vietas.
Barības vielas:
Nevienam no trim ezeriem nav konstatēti piesārņojuma punktveida avoti; barības vielas tajos ieplūst galvenokārt no difūzajiem avotiem, kas saistīti ar lauksaimniecību. Jānorāda gan arī tas, ka piesārņojumu lielā mērā veicina arī viensētu notekūdeņi, mežsaimniecības darbības un nokrišņu ūdeņi.
Bīstamās vielas:
Nevienam no trim ezeriem nav konstatēti bīstamo vielu punktveida avoti. Galvenie iespējamie bīstamo vielu ieplūdes avoti ir lauksaimniecības un mežsaimniecības darbības, sporta stadions un apdzīvotās vietas.
Piemēram:
Festivālu rīkotāji: Kā nodrošināt ilgtspējīgu dzeramā ūdens piegādi un tīru dzeramo ūdeni ikvienam?
Tallinas dzeramā ūdens ieguves sateces baseins, Igaunija
Izmēģinājumu teritorijā Igaunijas ziemeļos ir divas lielas upes: 105 km garā Pirita un 99 km garā Jegala. Lielākās pašvaldības šajā apvidū ir Tallinas, Kozes, Raes un Jēlehtmes. Pirita iztek no Pususo purva, bet Jegala — no Pandiveres augstienes. Abas upes ietek Baltijas jūrā un ar mākslīgajiem kanāliem ir savienotas ar Ilemistes ezeru.
Tallinas dzeramā ūdens ieguves baseina kopējā platība ir 2552 km2, un tajā ietilpst trīs upes (Pirita, Jegala un Sodla), kuras ir savienotas ar mākslīgajiem kanāliem un ūdens krātuvēm. Neliela daļa sateces baseina upju ūdens tiek novirzīta uz Ilemistes ezeru, kur tas tiek apstrādāts, lai nodrošinātu atbilstību dzeramā ūdens prasībām. Lielākā daļa ūdens nonāk Baltijas jūrā tieši.
Vienu trešdaļu šīs teritorijas aizņem lauksaimniecības zeme, meži un mežaini apvidi (48 %). Visizplatītākais augsnes veids izmēģinājumu teritorijā ir smilšmāls, bet gandrīz trešo daļu platības klāj kūdraina augsne. Šajā apvidū atrodas ļoti daudz liellopu audzētavu, un aprēķini liecina, ka gadā tās rada 1225 tonnas slāpekļa un 360 tonnas fosfora. Apdzīvotas vietas, kurās iedzīvotāju skaits pārsniedz 50 000, aizņem aptuveni trīs procentus baseina teritorijas, bet turpat netālu ir arī Igaunijas galvaspilsēta Tallina ar 450 000 iedzīvotāju. Izmēģinājumu teritorijā nav lielu rūpniecības uzņēmumu.
Barības vielas:
Lielākie piesārņojuma punktveida avoti ir notekūdeņu attīrīšanas stacijas, kūdras ražotnes un karjeri. Tomēr barības vielu (pārsvarā slāpekļa) piesārņojums galvenokārt rodas no difūzajiem avotiem — lauksaimnieciskās darbības, mežsaimniecības un kūdrainas augsnes. Fosfora koncentrācijas gada vidējā vērtība kontrolpunktos ir zemāka nekā noteiktā robežvērtība.
Bīstamās vielas:
Tā kā informācijas par bīstamo vielu ieplūdi nav, uzmanība jāpievērš piesārņojuma iespējamajiem punktveida avotiem. Veicot to kartēšanu, vērā tika ņemta uzņēmumu un iestāžu darbības joma un izsniegtās piesārņojošās darbības atļaujas. Tā rezultātā tika identificēti 40 iespējamie punktveida piesārņojuma avoti — mazie un vidējie uzņēmumi un 12 nelielas notekūdeņu attīrīšanas stacijas.
Galvenie bīstamo vielu ieplūdes iespējamie avoti ir nokrišņu ūdens (kas var saturēt tādas bīstamās vielas kā alkilfenoli, ftalāti, PBDE) un lauksaimnieciskā darbība (pesticīdu lietošana).
Piemēram:
Stratēģiskā pieeja: Modelēšana: barības vielu ieplūde Baltijas jūrā
Bīstamo vielu kartēšana, pasīvā paraugu ņemšana
Daugava, Latvija
Daugava ir 1020 km gara upe, un tās izteka meklējama Valdaja augstienē Krievijā. Līdz ietekai Rīgas līcī tā lejtecē plūst caur Ogres, Ikšķiles, Stopiņu un Salaspils pašvaldību.
Upes sateces baseina platība ir apmēram 87 900 km2, un tas aizņem ceturto daļu Latvijas teritorijas. Uz upes atrodas trīs lieli hidroelektrostaciju dambji. Upes lejteces sateces baseinā ietilpst vairāki ezeri (Lielais Baltezers, Mazais Baltezers, Juglas ezers, Ķīšezers), kurus ar upi savieno savstarpēji saistītu kanālu tīkls. Teritorijā atrodas arī vairākas notekūdeņu attīrīšanas stacijas: Ādažos, Carnikavā un Vangažos. Šajās stacijās attīrītais ūdens ieplūst Gaujā, kura ietek Baltijas jūrā. RTU pilotprojekta norises vieta ir Ādažu pašvaldības notekūdeņu attīrīšanas stacija.
Zeme Daugavas lejteces baseinā tiek izmantota lauksaimniecībai (ap 20 %), kā arī mežsaimniecībai (ap 20 %). Gandrīz 50 % teritorijas aizņem apdzīvotas vietas un pilsētas — Rīga, Ogre un Ikšķile.
Barības vielas:
Piesārņojuma punktveida avoti šajā teritorijā ir notekūdeņu attīrīšanas stacija pie Mazā Baltezera, pāris rūpniecības uzņēmumu piepilsētās, kā arī vairākas saimniecības, kas nodarbojas ar cūkkopību un piensaimniecību. Difūzo piesārņojumu rada intensīva lauksaimniecība un lopkopība, kā arī noteces ūdeņi.
Bīstamās vielas:
Tā kā dati par bīstamo vielu piesārņojumu šajā teritorijā nav pietiekami, iespējamie punktveida avoti netika ņemti vērā.
Piemēram:
Ūdens attīrīšana no barības vielām notekūdens attīrīšanas iekārtās
Firisa, Zviedrija
Firisa ir 80 km gara upe Zviedrijas dienvidaustrumos. Tā iztek no Rastšenas ezera un ietek Mēlarena ezerā Flotsundā Upsālā. Mēlarena ezera ūdeņi ietek Baltijas jūrā.
Firisas sateces baseina kopējā platība ir apmēram 2000 km2, un tas atrodas Knivstas, Tīerpas, Upsālas un Esthammaras pašvaldībā. Firisā ietek vairākas upes: Vetholmona, Vendelona, Bjerklingona, Jumkilsona un Sēvjona ar savām pietekām Funbonu un Storonu. Kopumā 60 % teritorijas sedz meži, 32 % — lauksaimniecības zemes, 4 % — mitrāji, 2 % — apdzīvotas vietas, 2 % — ezeri.
Barības vielas:
Firisas sateces baseinā ieplūst ūdeņi no vienas lielas un vienpadsmit nelielām notekūdeņu attīrīšanas stacijām. Lielākā notekūdeņu attīrīšanas stacija atrodas Upsālā, un tās darbības standarts atbilst šādām prasībām: 0,3–0,5 mgP/l un 10 mgN/l. Šajā teritorijā piesārņojmu rada arī noteces ūdens no lauksaimnieciskās darbības, pilsētu nokrišņu ūdens, slāpeklis no atmosfēras nokrišņiem, kā arī vietējās lauku notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.
Bīstamās vielas:
Bīstamās vielas Firisas sateces baseinā nonāk no vienas lielas un vienpadsmit nelielām notekūdeņu attīrīšanas stacijām. Šajā teritorijā ir darbojušās vai pašreiz vēl darbojas rūpniecības uzņēmumi, kas pārstāv dažādas nozares, piemēram, farmāciju, pārtikas un dzērienu ražošanu, derīgo izrakteņu ieguvi, metālapstrādi, ķieģeļu ražošanu, kā arī dažādu preču ražošanu. Jānorāda arī, ka ugunsdzēsības mācību laikā tuvējā lidlaukā tiek izmantots liels daudzums perfluorētu alkilēto vielu (PFAS), kas nonāk notekūdeņos un gruntsūdeņos, un līdz ar to arī vēlāk Firisas upē.
Piemēram:
Stratēģiskā pieeja: Modelēšana: barības vielu ieplūde Baltijas jūrā
Stratēģiskā pieeja: Ar ko sākt, ja vēlos ieviest jaunus noteikumus notekūdeņu attīrīšanas staciju apsaimniekotājiem un likt izmantot jaunas attīrīšanas tehnoloģijas?