Bīstamās vielas

Perfluorētie savienojumi atrodami virtuves piederumos ar īpašu pārklājumu, audumos, līdzekļos, kas mēbeles un paklājus pasargā no traipiem, pārtikas produktu iepakojumos, ugunsdzēsības putās, elektrotehnikā. Tos izmanto arī lidaparātu izgatavošanā, mašīnbūvē un celtniecībā. Lielākās perfluorēto savienojumu apakškategorijas ir perfluoroktānsulfoskābe (PFOS) un perfluoroktānskābe (PFOA).

Perfluorētie savienojumi vidē nonāk produktu izgatavošanas un lietošanas laikā, kā arī tad, kad tiek izmesti. Šo ķimikāliju molekulas ir ārkārtīgi stabilas, tāpēc perfluorētos savienojumus var uzskatīt par pastāvīgajām organiskajām piesārņotājvielām.

Cilvēks nelielu daudzumu perfluorēto savienojumu uzņem ar pārtiku un dzeramo ūdeni, kā arī lietojot preces, kuru sastāvā ir šie savienojumi (piemēram, izmantojot pārtikas iepakojumu un apģērbu). Rūpnieciskajās valstīs perfluorētie savienojumi ir atrodami gandrīz visu iedzīvotāju asinīs. Pastāv aizdomas, ka šīs vielas var radīt tādas veselības problēmas kā izmainīts hormonu līmenis, vēzis un kavēta fiziskā attīstība.

Uzzini, kā pasargāt sevi un apkārtējo vidi no perfluorēto savienojumu iedarbības!.

Visā pasaulē pieaug medikamentu ražošana un patēriņš, savukārt tas nozīmē, ka medikamenti arī biežāk nonāk apkārtējā vidē. Pārsvarā tas notiek caur notekūdens attīrīšanas iekārtām, slimnīcām un ar lopkopības saimniecību notekūdeņiem. Jāatceras, ka risku rada arī farmācijas ražotnes, kuras nenodrošina pilnīgu notekūdeņu attīrīšanu.

Dažādu medikamentu sastāvdaļu klātbūtne ir konstatēta ezeros, upēs, jūrā un gruntsūdeņos. Tās negatīvi ietekmē ūdens organismu reproduktīvo sistēmu, augšanu un uzvedību. Diemžēl par neliela daudzuma šo vielu iedarbību ilgā laika posmā nav zināms nekas daudz, jo šādi pētījumi ir ārkārtīgi sarežģīti un izmaksā ļoti daudz.

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš šīm farmaceitiskajām vielām: metformīnam, dzimstības kontrolēšanā izmantotajiem hormonālajiem preparātiem, ibuprofēnam un diklofenakam.

Uzzini, kā pasargāt sevi un apkārtējo vidi no medikamentu atlieku iedarbības!.

Katru gadu okeānā nonāk vairāk nekā 8 miljoni tonnu plastmasas. Ūdenī plastmasa sadalās mazākās daļiņās — mikroplastmasā —, kas nonāk barības ķēdē. Mikroplastmasa nav tikai plastmasas atkritumi, to rada arī satiksme un rūpniecības uzņēmumi, un tā atrodama apģērbā un kosmētikas izstrādājumos.

Lielākajai daļai plastmasu ir visādi piemaisījumi: pildvielas, plastifikatori (ftalāti) un krāsvielas, kas arī nonāk vidē. Ūdenī plastmasas daļiņas darbojas kā sūklis — tās akumulē un uzglabā citas piesārņotājvielas.

Aizvien pieaug to dzīvnieku skaits, kas ir gājuši bojā, jo norijuši plastmasas daļiņas vai sapinušies tajā. Cilvēks plastmasā esošo ķimikāliju iedarbībai tiek pakļauts, ēdot pārtiku, kas bijusi iesaiņota plastmasas iepakojumā, vai ēdot ar mikroplastmasu piesārņotas jūras veltes.

FTALĀTI
Ftalātus izmanto, lai plastmasu padarītu mīkstu, elastīgu un izturīgāku. Tie ir atrodami vinila grīdas segumos, apģērbā, kabeļu apvalkā, dušas aizkaros, ziepēs, šampūnos un nagu lakās. Pētījumi rāda, ka ftalāti ir saistīti ar krūts vēzi, aptaukošanos, priekšlaicīgām dzemdībām, intelektuālās attīstības traucējumiem, alerģiju, diabētu un hormonu darbības traucējumiem.

BISFENOLS A (BPA)
Bisfenols A atrodams ūdens pudelēs, čekos, kā arī skārda bundžu iekšējā pārklājumā. Pētījumi to saista ar aptaukošanos, vairogdziedzera disfunkciju, risku saslimt ar vēzi, kā arī astmu. Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) 2017. gadā atzina, ka BPA izmantošanu nepieciešams rūpīgi uzmanīt un kontrolēt, jo tas bojā endokrīno sistēmu.

Uzzini, kā pasargāt sevi un apkārtējo vidi no plastmasas iedarbības!.

Pesticīdi ir ķimikālijas, ko izmanto nezāļu, insektu, sēnīšu un grauzēju iznīcināšanai. Ķīmiskie pesticīdi satur aktīvās vielas, nesējvielas un daudzos gadījumos arī piedevas, kas uzlabo pesticīdu efektivitāti.

Aprēķini liecina, ka pasaulē katru gadu tiek izmantoti aptuveni 2 miljoni tonnu pesticīdu. Lielākais to patērētājs ir Eiropa, kam seko ASV.

GLOBĀLĀS TENDENCES LIECINA, KA PESTICĪDI ARVIEN VAIRĀK TIEK LIETOTI GAN LAUKSAIMNIECĪBĀ, GAN PIEMĀJAS DĀRZIŅOS.

Pesticīdi var pasliktināt cilvēku veselību un piesārņot pārtiku un augsni. Laika gaitā ķimikālijas uzkrājas organismos, arī cilvēkā. Aizliegtie pesticīdi (piemēram, DDT un trifluralīns) vidē var saglabāties ļoti ilgu laiku. Pētījumi rāda, ka saikne varētu būt arī starp pesticīdu iedarbību un medus bišu koloniju izmiršanu.

Uzzini, kā pasargāt sevi un apkārtējo vidi no pesticīdu iedarbības!.