Bīstamās vielas
Tā kā tādas sintētiskās bīstamās vielas kā ftalāti un perfluorēti savienojumi dabā nav sastopami, nonākot vidē, tie kļūst par piesārņotājvielām. Ūdens ekosistēmā šīs vielas var nokļūt, piemēram, caur tādām notekūdens attīrīšanas iekārtām, kuras nav piemērotas ūdens attīrīšanai no bīstamajām vielām.
Papildus šo vielu izplūdei no rūpnīcām un uzņēmumiem, kas ražo vai izmanto šīs vielas, bīstamās vielas notekūdens attīrīšanas iekārtās nonāk arī no patēriņa preču lietošanas mājsaimniecībās. Te jāmin plastmasas izstrādājumi (PVC), pannas ar īpašiem pārklājumiem, slēpju vasks, elektroierīču liesmu slāpētāji u. c. Dažas bīstamās vielas bioakumulējas barības ķēdē, un tādā veidā var nonākt pat uz mūsu pusdienu šķīvja.
WaterChain projektā mēs pievērsām uzmanību četrām bīstamo vielu grupām (to aprakstu atradīsi turpinājumā). ES līmenī šie savienojumi ir atzīti par nopietnu draudu:
- Perfluorētie savienojumi (PFOA, PFOS) ir iekļauti Vides kvalitātes standartu direktīvā 2013/39/ES un norādīti kā prioritārās vielas Baltijas jūras rīcības plānā
- Medikamenti atbilstoši Vides kvalitātes standartu direktīvas 2013/39/ES nosacījumiem ir iekļauti novērojamo vielu sarakstā
- Ftalāti (DEHP), ko izmanto, lai plastmasu padarītu mīkstu, elastīgu un izturīgāku, arī ir iekļauti Vides kvalitātes standartu direktīvas 2013/39/ES prioritāro vielu sarakstā
- Vides kvalitātes standartu direktīvas 2013/39/ES prioritāro vielu sarakstā kopā ir iekļautas 45 vielas, 23 no tām ir pesticīdi.
Vides kvalitātes standartu direktīva 2013/39/ES
Baltijas jūras rīcības plāna prioritārās vielas
Perfluorētie savienojumi
Medikamenti
Plastmasa